Satura vadības sistēma (CMS) ir programmatūra, kura ļauj vairākiem lietotājiem vienlaikus izveidot, apstrādāt un organizēt dažādus teksta vai cita veida dokumentus.
CMS parasti izmanto mājas lapas īpašnieks, vai cilvēki, kam atļauta piekļuve konkrētās vietnes informācijai, lai veidotu jaunus tekstus, papildinātu tos ar bildēm, video vai audio failiem un publicētu. Šajā sakarā, visu to informāciju, kas būs redzama lietotājam, sauc par saturu(content). Šīs lapas saturs, ir visa redzamā un, no šīs lapas saszniedzamā, informācija.
Galvenais priekšnoteikums CMS izstrādē ir sekojošs, tam jābūt viegli saprotamam un ērti lietojamam, lai programmatūras lietotājs arī bez jebkādām iepriekšējām programmēšanas valodu zināšanām varētu ar to sekmīgi darboties. Visbiežāk CMS tiek saistīts ar interneta vietņu administrēšanu, tāpēc šai platformai jāatbalsta visas pārlūkprogrammas. Būtībā satura vadības sistēma ir atsevišķa lapa ar savu dizainu un funkcionalitāti, atšķirībā no lapām, kas atspoguļo datus, CMS ļauj ar tiem arī manipulēt.
Ja satura vadības sistēma attiecas tikai uz internetu, tad tas tiek saukts arī par Web-content-management-system (WCMS), lai nejauktu ar CMS, kas tiek izmantots arī žurnālistikā. WCMS var būt arī daļa no Enterprise-Content-Management-System (ECMS), kas pārsvarā tiek pielietots lielās organizācijās, kurām nepieciešama datu arhivēšana un sistematizēta piekļuve informācijai.
Satura vadības sistēmā liela nozīme ir tam, lai informācija būtu pieejama neatkarīgi no datorsistēmas. Tādēļ CMS publicēto informāciju var aplūkot gan kā HTML lapu, gan arī kā PDF. Kādā veidā tiks aplūkota CMS informācija, tiek noteikts brīdī, kad tā no lietotāja tiek pieprasīta.
Satura vadības sistēmas parasti satur pāris galvenās funkcijas, kas veido platformas kodolu, šīs funkcijas ir:
- Daudz personu pieeja sistēmai, lai pilnveidotu un labotu galvenās lapas saturu;
- Lietotāju piekļuves atļaujas, kas parasti nepieciešams lielākās CMS sistēmās, lai varētu izveidot galvenā lapas īpašnieka kontu un lietotāju, kas vada saturu kontus, kam liegta pieeja galvenajām funkcijām;
- Ļaut ievietot, rediģēt, apskatīt un dzēst datus, kas glabājas galvenajā lapas datubāzē;
- Dažādu datu ievade – attēli, teksts, audio, video;
- Veidot izrakstus par to, kas noticis un ko darījuši gan lietotāji, gan lapas uzturētāji.
Ne vienmēr visas šīs funkcijas ir nepieciešamas, un atsevišķos gadījumos ir nepieciešamas pat vēl citas daudz sarežģītākas funkcijas, piemēram, bankas maksājumu piesaiste lapai, kas ļauj administratoram vērtēt, un pilnveidot savu interneta vietni.
Pie populārākajām satura vadības sistēmām var pieskaitīt WordPress, Joomla, Drupal, ModX, Magento, Blogger, TYPO3, Neos, Moodle, concrete5, PrestaShop, OpenCart, kā arī daudzas citas. Šīs sistēmas ir universālas, principā, jebkuros jautājumos, līdz ar to, satura rediģēšana var kļūt nevajadzīgi sarežģīta. Nelielām interneta vietnēm speciāli izstrādāta satura vadības sistēma var būt daudz ērtāka un lietderīgāka, ar noteikumu, ka tā tiek izstrādāta kvalitatīvi un ņemot vērā lietotāja prasības. Izstrādātājs var iekļaut tikai nepieciešamās funkcijas konkrētajai lapai. Viss atkarīgs no Jūsu, kā lietotāja, mērķa.
